Kas ir haloterapija jeb sāls terapija
Ārstēšana ar sāls mikroklimatu, neizmantojot nekādus medikamentus |
Ieskats vēsturē...
Haloterapijas aizsākumi meklējami tālu pagātnē - senajā Grieķijā un Romā pirms vairāk kā diviem tūkstošiem gadu. 1843.gadā poļu ārsts F.Bočkovskis izteica pieņēmumu, ka sāls raktuvju gaiss, kas piesātināts ar sāls daļiņām, izceļas ar ārstnieciskām īpašībām. Viņš Veļičkā, kur atrodas slavenas sāls raktuves, izveidoja dziednīcu. Vēlāk 20.gs četrdesmitajos gados vācu zinātnieki II Pasaules kara laikā ievēroja Vācijas pilsētas Enepetāles iedzīvotāju, kuri no uzlidojumiem slēpās pazemes sāls alā, veselības stāvokļa uzlabošanos. Pēc tam veikto klīnisko eksperimentu rezultātā medicīnā ienāca jauns virziens - speleoterapija ("speleon" no grieķu valodas "ala") - ārstēšana sāls raktuvju mikroklimata apstākļos. Šobrīd tā tiek izmantota vietās, kur atrodas sāls raktuves - Polijā, Vācijā, Ukrainā, Krievijā, Austrijā un citās valstīs. Nozīmīgākais ārstnieciskais faktors ir raktuvju gaiss, kas piesātināts ar akmenssāls daļiņām. Tomēr ne visiem šī metode bija piemērota - cilvēkus atturēja, piemēram, bailes no dziļuma. Tāpēc speleoterapijai sāka meklēt alternatīvu, kā rezultātā radās haloterapija ("hals" no grieķu valodas "sāls") - ārstniecība mākslīgi radītos apstākļos, kas maksimāli pietuvināti dabā sastopamajiem.
|
Īpaša piesardzība |
Kontrindikācijas:
|
Pētījumi par haloterapiju
|
![]()
![]()
|
![]()
![]()
![]()
|